From Wikipedia, the free encyclopedia
Āda ir dzīvnieku un cilvēku ķermeņa ārējais apvalks. Āda sargā ķermeni no apkārtējās vides ietekmes un mikroorganismiem, ir maņu orgāns, piedalās vielmaiņā un termoregulācijā.
Augstāk attīstītākajiem mugurkaulniekiem ir 3 ādas slāņi; virsāda jeb epiderma — sastāv no epitēlijaudiem, radusies no ektodermas; pamatāda — sastāv no saistaudiem, radusies no mezodermas; zemāda — sastāv no taukaudiem.
Bezmugurkaulniekiem ir 1 ādas slānis, tā ir epiderma.
Aukstasiņu mugurkaulniekiem ir 2 ādas slāņi; siltasiņu mugurkaulniekiem ir arī mezoderma. No epidermas veidojas ādas dziedzeri, rāpuļu ragvielas zvīņas un vairogi, putnu spalvas, zīdītāju mati, ragi un nagi. No ektodermas rodas zivju kaulu zvīņas un pārkaulojumi rāpuļu ādā.
Āda ir pirmā aizsargbarjera, kādā veidā cilvēks pasargājas no citiem ārējiem, bīstamiem faktoriem. Ādā esošā blīvā keratīna dēļ baktērijām un sēnītēm ir grūti izkļūt caur to. Epidermas šūnas nepārtraukti zvīņojas un atjaunojas no zemāk esošajiem slāņiem, tāpēc mikroorganismi, kas iekļuvuši starp ādas slāņiem, atdalās kopā ar mirušo ādu.
Ādā ir imūnās šūnas (Langerhansa šūnas, tuklās šūnas u.c.), kas cīnās ar mikroorganismiem, tos noārdot vai piesaistot vēl citas iekaisuma šūnas un veicinot to migrāciju uz ādu. No ārējo faktoru iedarbības pasargā arī dziedzeru sekrēti, piemēram, sviedros atrodams antibakteriāls peptīds - dermcidīns.[2]
Daļai indivīdu, kuriem ādas barjera ir bojāta, tā var būt viegli pārvarams šķērslis alergēniem, kairinātājiem un ādas patogēniem un izraisīt vairākas dermatoloģiskas saslimšanas, piemēram, atopisko dermatītu.
Epiderma ir ādas ārējā kārta, kuru veido daudzkārtains plakans epitēlijs. Tās bazālā (pamata) virsma ir krokota. Šis krokojums palīdz saturēt kopā dermu un epidermu. Visa epidermas slāņa reģenerācija noris 30 dienās. Epidermas derivāti ir mati, nagi, tauku un sviedru dziedzeri.
Epidermai izšķir 5 slāņus (virzienā no dziļākajiem slāņiem uz virsējiem):[3]
Derma ir ādas vidējais slānis jeb ādas saistaudi, kurā atrodas saistaudu kūlīši, dažādas epidermas derivāti (mati, nagi, dziedzeri), asinsvadi un nervi. Dermas biezums ir 0,5-5 mm.
Tai izšķir:
Dermas galvenās šūnas ir fibroblasti (sintezē kolagēnās un elastīgās šķiedras), makrofāgi (piedalās imunoloģiskajās reakcijās), tuklās šūnas (sintezē bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, heparīnu un histamīnu, kas piedalās iekaisuma procesā).
Hipoderma nav daļa no ādas. Tas ir zemādas tauku slānis, kas atrodas starp dermu un saistaudiem. Galvenās šūnas ir fibroblasti, makrofāgi, tauku šūnas. Tā piešķir ādai zināmu kustību un ir arī organisma tauku depo (50% organisma tauku atrodas zemādā).
Zemāk minētas dažas no raksturīgākājām izpausmes uz ādas dažādu slimību gadījumā
Slimība | Izpausmes uz ādas un mutes dobuma gļotādas. |
Akūts pankreatīts | Greja-Tērnera simptoms: norobežoti cianotiski plankumi uz vēdera sienas malām
Grotta simptoms : taukaudu slāņa nekroze virs aizkunģa dziedzera lokalizācijas vietas |
Krona slimība | Gangrenozā piodermija – alerģisks pustulozs čūlains dermatīts; mezglaina eritēma; plaukstu eritēma; |
Čūlainais kolīts | Mutes dobuma aftas |
Celiakija | Herpētiskais dermatīts, mezglaina eritēma, lokālas hiperpigmentācijas |
Ļaundabīgie audzēji | Metastāzes ādā, herpētiskais dermatīts; mezglaina eritēma |
Aknu ciroze | Padusēs izzūd mati, sarkana, aveņu krāsas mēle, vēdera paplašinātas virspusējas vēnas pie portālas hipertensijas. |
Hronisks vīrusu hepatīts | Nieze, var būt psoriāze, mezglaina eritēma; vitiligo |
Ca, P deficīts | Hemorāģisks plankumi, pigmentācijas traucējumi |
B12 vit. deficīts | t.s. Vaska lelles seja, vitiligo, aveņu mēle |
A vit. deficīts | sausa āda, kas pastiprināti zvīņojas, konjuktivīti. |
B2 vit. deficīts | Gļotādas iekaisums, dziedzeru hipersekrēcija ; sāpes mutes kaktiņos un apakšējā lūpā, sausa mēle, dermatīts, konjuktivīts |
B6 vit. deficīts | Dermatīti, diatēzes, matu izkrišana |
Cukura diabēts | Trofiskās čūlas, acantosis nigricans |
Kušinga slimība | Pusmēness seja, strijas, ādas trauslums, ekhimozes |
Adisona slimība | Hiperpigmentoze, vitiligo, gļotādu pigmentācija |
Akromegālija | Acantosis nigrans, hirsūtisms, prognastisms |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.