Ģenētika
bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības / From Wikipedia, the free encyclopedia
Ģenētika (grieķu: γενητως (genētikos) — 'uz dzimšanu vai izcelšanos attiecīgs') ir zinātne par gēniem, iedzimtību un organismu dažādību. Vārds "ģenētika" pirmo reizi tika lietots, lai aprakstītu iedzimtības studēšanu un variāciju zinātni. Terminu piedāvāja izcilais britu zinātnieks Viljams Betsons (William Bateson), pirmoreiz to lietojot personiskā vēstulē ģeologam Ādamam Sedžvikam (Adam Sedgwick) 1905. gada 18. aprīlī. Betsons terminu "ģenētika" publiski pirmoreiz lietoja Trešajā Starptautiskajā ģenētikas konferencē Londonā 1906. gadā.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Ģenētika" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Zināšanas par ģenētiku cilvēki izmantoja jau aizvēsturē, veicot augu un dzīvnieku selekciju un pavairošanu. Mūsdienu pētījumos ģenētika strauji attīstās un nodarbojas, piemēram, ar specifisku gēnu funkciju izpēti, gēnu mijiedarbības analīzi. Organismos ģenētiskā informācija galvenokārt tiek pārnēsāta hromosomās, kur tā ir iekļauta dezoksiribonukleīnskābes (DNS) molekulu ķīmiskajā struktūrā (ir arī mitohondriālā DNS, kas atrodas mitohondrijos, nevis šūnas kodolā).
Gēni kodē informāciju, kas nepieciešama olbaltumvielu sintezēšanai no aminoskābēm. Olbaltumvielas savukārt nosaka organisma uzbūvi un izskatu.
Gēns satur instrukcijas par to, kā uzbūvēt noteiktu olbaltumvielu, tādējādi gēns ir kodējums olbaltumvielai. Princips "viens gēns, viens olbaltumviela" ir uzskatāms par vienkāršojumu, jo viens gēns var ražot vairākus produktus, atkarībā no tā, kā tā ieraksts tiek regulēts.
Pamatojoties uz DNS gēnu kodu (nukleotīdu sekvenci), ar īpašu fermentu — RNS polimerāžu — palīdzību tiek sintezētas ribonukleīnskābes (RNS). Šo procesu sauc par transkripciju. Lai sintezētu olbaltumvielas, nepieciešamas dažādu veidu RNS. Informatīvā RNS (iRNS) tieši kodē olbaltumvielu aminoskābju secību. Olbaltumvielu sintēzi uz iRNS ribosomās sauc par translāciju. Ribosomu RNS jeb rRNS ir ribosomu uzbūves pamats, bet transporta RNS (tRNS) kalpo aminoskābju nogādāšanai uz ribosomām.
Ģenētika nosaka daudz (bet ne visu) par organisma, ieskaitot cilvēkus, izskatu un, iespējams, arī to, kā viņi uzvedas. Apkārtējās vides atšķirības un nejauši faktori arī to iespaido. Identiskajiem dvīņiem, kloniem, kas rodas, embrijam pārdaloties agrā attīstības stadijā, ir vienāda DNS, bet dažādas personības un pirkstu nospiedumi. Ģenētiski identiski augi, kas aug aukstākā klimatā, mēdz būt īsāki un mazāk sulīgi.