Ķērpji
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ķērpji (latīņu: Lichenes) ir kompleksi simbiotiski organismi, kas ir izveidojušies aļģu un sēņu kopdzīves rezultātā. Tos veido asku sēnes ar zaļaļģēm vai zilaļģēm. Trīs ķērpju ģintīs ietilpst bazīdiju sēnes. Šie koporganismi ir ļoti stabili un vienoti kā morfoloģiski, tā fizioloģiski. Ķērpjos esošās aļģes sauc par gonīdijām. Daži pētnieki to neuzskata par simbiozi, bet par īpašu sēņu parazītisma veidu uz aļģēm: sēne uzsūc ūdeni un minerālvielas, bet aļģe sintezē ogļhidrātus. Vairāki pētnieki atraduši, ka ķērpju lapoņos ir arī baktērijas (Azotobacter), kas saista slāpekli. Botānikas nozari, kas pēta ķērpjus sauc par lihenoloģiju, pētniekus - par lihenologiem.
Tā kā ķērpjiem piemīt īpašības un pazīmes, kas raksturīgas gan sēnēm, gan aļģēm, gan tikai ķērpjiem, tās mēdz izdalīt atsevišķā nodalījumā[1] vai pieskaitīt sēņu (Fungus) valstij un klasificēt atbilstoši ķērpju laponī esošajai sēnei[2].