Ķīniešu raksts (vienkāršotā ķīniešu: 汉字, tradicionālā ķīniešu: 漢字, piņjiņs: Hànzì — 'haņu zīmes') ir Ķīnas kultūras telpā attīstījusies logogrāfiska (ideogrāfiska) rakstu sistēma ķīniešu valodas pierakstam.[1] Tiek uzskatīta par senāko nepārtraukti lietoto rakstību cilvēces vēsturē.[2] Atšķirībā no alfabētiskajām un sillabiskajām rakstībām, kurās katrai grafēmai ir noteikta fonēmiska vērtība, ķīniešu logogrāfiskajā rakstā grafēmas apzīmē zilbes, morfēmas vai veselus vārdus un jēdzienus.[3]
 | Šis raksts ir jāuzlabo nozares ekspertam. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Ķīniešu raksts | ||
|---|---|---|
| Tips | logogrāfiska rakstība | |
| Valodas | ķīniešu, japāņu, korejiešu u.c. | |
| Laika periods | no 13. gadsimta p.m.ē. | |
| Raksta virziens | mūsdienās — no kreisās uz labo; vēsturiski — no augšas uz leju un kolonnas no labās uz kreiso | |
| Izcelsmes rakstība |
Zīlēšanas kaulu raksts Ķīniešu raksts | |
| Atvasinātās sistēmas |
haņdzi, hanča, kandži u.c. | |
| ISO 15924 | Hani (500) | |
 Haņdzi tradicionālajā (melna) un vienkāršotajā (sarkana) rakstībā | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Terminoloģija
Latviski populārajā literatūrā un reizēm arī speciālajā literatūrā[4] ķīniešu logogrammas tradicionāli dēvē par hieroglifiem — grieķu cilmes vārdā, ar ko specifiski apzīmēta seno ēģiptiešu rakstība (no sengrieķu: ἱερός — ‘svēts’ un γλύφω — ‘gravējums’, ‘grebums’). Enciklopēdiskā un speciālā literatūrā tiek lietoti termini «ķīniešu rakstība»,[5] «ķīniešu raksts».[1] Kā alternatīva tiek piedāvāts lietot terminu «ķīnzīmes», veidojot tiešu kalku no rakstības ķīniešu valodas nosaukuma.[6]
Izplatība
Ķīnai un ķīniešu rakstībai ir bijusi milzīga ietekme Austrumāzijā, līdzīgi kā Romas impērijai un latīņu alfabētam Eiropā.
Zemāk uzskaitītas vietējās rakstību versijas. Dažādās valstīs ir bijušas atšķirīgas reformas un var būt atšķirīgas normas par rakstzīmju skaitu, kas jāzina, pabeidzot skolu:
- Haņdzi — ķīniešu rakstības tradicionālā (džentidzi) un vienkāršotā (dzjaņhuadzi) versija ķīniešu valodas dialektu kopumam. Vienkāršoto rakstu lieto galvenokārt Ķīnas Tautas Republikā, bet tradicionālo rakstu — Taivānā, Singapūrā, Honkongā, Makao.
- Hanča — zināma kopš 4. gadsimta p.m.ē., lietota korejiešu valodai. Kopš 16. gadsimta lielā mērā aizstāta ar alfabētisko rakstību hangilu.[7]
- Kandži — zināma kopš m.ē. 5. gadsimta, lietota japāņu valodai. Tiek lietota paralēli ar hiraganu un katakanu.
- Džuanu vecā rakstība — zināma kopš 7. gadsimta, lietota džuanu valodai. Kopš 1950. gadiem tiek aizstāta ar latīņalfabēta rakstību.
- Kitanu raksti — lietoti 10.—12. gadsimtā kitanu valodai. Izmirusi.
- Tangutu raksts — lietots 11.—16. gadsimtā tangutu valodai, zināmas 5863 logogrammas. Izmirusi.
- Džurčenu raksts — lietots 12.—13. gadsimtā džurčenu valodai. Izmirusi.
- Ķinoma — lietota no 13. līdz 20. gadsimtam vjetnamiešu valodai. No 20. gadsimta sākuma aizstāta ar latīņalfabēta rakstību.[8]
- Klasiskā ji rakstība — zināma kopš 15. gadsimta, lietota ji valodai. No 1980. gadiem aizstāta ar ji sillabāriju.
Priekšrocības
 | Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Tas ko Rietumos sauc par ķīniešu valodu īstenībā ir savstarpēji radniecīgu valodu grupa (to vidū, piemēram, kantoniešu valoda un mandarīnu valoda). Lai arī ķīniešu valodām var būt dažāda izruna, tās visas ir tonālas un analītiskas (vārdiem nav nepieciešami pilnīgi nekādi locījumi[p 1]). Ideogrāfiska raksta izmantošana starp ķīniešu valodām ļauj tam būt universāli saprotamam pat ja izruna atšķiras.
Tāpat ķīniešu valodām raksturīgi ļoti īsi, vienu zilbi gari vārdi, līdz ar to liels skaits homofonu[nepieciešama atsauce] (vārdi ar vienādu izrunu, bet dažādām nozīmēm). Dažāda tonalitāte ļauj izšķirt līdzīgus vārdus (līdzīgi kā vārda "zāle" tonis ļauj izšķirt tā nozīmi latviešu valodā), taču, piemēram, japāņu valodā, kur nav toņa homofonu izšķiršana ir bijis viens no galvenajiem pretargumentiem centieniem atcelt kandži, tāpat arī Dienvidkorejā, kur kādā 1956. gada pētījumā pierādīts, ka handžas izmantošana līdztekus hangilam paātrina teksta izpratni (lai gan nesenākā pētījumā pierādījies pretējais).[9]
Līdztekus pašām zīmēm ar ķīniešu valodu ģeneoloģiski nesaistītas valodas (t.i., korejiešu un japāņu) aizguvušas arī "ķīniskus lasījumus" šīm zīmēm. Salīdzinājumam, vārds "Ķīna" — 中國 (burtiskā tulkojumā — "Viduszeme", "valsts pasaules centrā") ķīniešu valodās un citās Austrumāzijas valodās.
- Ķīniešu valodās (haņdzi): 中國 (vienkāršots 中国)
- Kantoniešu izruna (jyutping transkr.): zung1gwok3
- Mandarīnu izruna (Haņju piņjiņa transkr.): Zhōngguó
- Min Nan izruna (POJ transkr.): Tiong-kok
- Japāņu valodā (kandži): 中國 (vienkāršots 中国) (Hepbērna transkr.): Chūgoku
- Korejiešu valodā (handža): 中國 (vienkāršotais "国" nav atzīts Dienvidkorejā, korejiešiem "valsts" zīmei ir arī sava versija
) (pārskatītā transkr.) Jungguk
Piemēram, japāniski vārdā Ķīna izmantotajām zīmēm "vidus" un "valsts" ir ne tikai no ķīniešiem aizgūtie lasījumi "čū" un "koku/goku", bet arī japāniskie lasījumi attiecīgi "naka" un "kuņi". Zinātniskiem terminiem un salikteņiem ir raksturīgi izmantot ķīniskos lasījumus, šeit var novērot līdzības ar latīņu valodas pozīcijām Eiropā, piemēram, lielākajā daļā Eiropas valodu būs dažādas vārda "kalkulators" variācijas, kas veidotas no vārdiem "kalkulēt" un izskaņas "-ors", tāpat iespējami arī vietēji/neaizgūti varianti, kā "kabatas skaitļotājs" latviešu valodā. Redzams, ka no ķīniešiem aizgūto zīmju un līdzīgu lasījumu izmantošanai Āzijā ir līdzīga nozīme kā "internacionālismu" izmantošanai eiropiešu valodās.
Piezīmes
- Analītisks (valodniecība), tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml., http://www.tezaurs.lv/sv/?w=anal%C4%ABtisks Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
Atsauces
Literatūra
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
