Angļu valoda
ģermāņu valoda / From Wikipedia, the free encyclopedia
Angļu valoda (English, izrunā: [ˈɪŋɡlɪʃ]) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām. Tā pieder ģermāņu valodu grupas rietumģermāņu atzara valodām. Tiek lēsts, ka tā ir dzimtā valoda no 309 līdz 400 miljoniem cilvēku, un pēc šī rādītāja angļu valoda ir trešā lielākā valoda pasaulē aiz ķīniešu valodas un spāņu valodas. Savukārt, pieskaitot visus pārējos šīs valodas pratējus, tā ir visizplatītākā valoda pasaulē un bieži tiek izmantota kā starptautiska saziņas valoda. Kopumā to prot apmēram 1,348 miljardi cilvēku. Valodu plaši lieto visos kontinentos. Divi izteikti angļu valodas dialekti ir britu angļu valoda un amerikāņu angļu valoda. Vistuvākās valodas angļu valodai ir rietumfrīzu valoda, vācu valoda un nīderlandiešu valoda.[4] Angļu valodas pierakstam izmanto latīņu alfabētu.
Angļu valoda English language | ||
---|---|---|
Izruna: | IPA: [ˈɪŋɡlɪʃ] | |
Valodu lieto: | visos kontinentos (norādīts rakstā) | |
Pratēju skaits: | dzimtā valoda: 309—400 miljoni otrā valoda: 199 — 1400 miljoni[1][2] kopā: 0,5—1,8 miljardi[2][3] | |
Reitings: | 3 (dzimtā valoda) kopā: 1 vai 2 | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Rietumģermāņu Ziemeļjūras ģermāņu Angļu-frīzu Angliskās Angļu valoda | |
Rakstība: | latīņu alfabēts (angļu ortogrāfija) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | 53 valstis un 24 teritorijas Apvienoto Nāciju Organizācija Eiropas Savienība Nāciju Sadraudzība | |
Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | en | |
ISO 639-2: | eng | |
ISO 639-3: | eng | |
Valstis, kurās angļu valoda ir dominējošā valoda, iekrāsotas tumši zilas; valstis, kurās tā ir oficiālā, bet ne dominējošā — gaiši zilas. | ||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Angļu valoda ir valsts valoda vairākās valstīs: Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un vairākas Karību jūras un Klusā okeāna salu valstīs. Tā ir arī viena no oficiālām valodām Indijā, Filipīnās, Singapūrā un vairākās Āfrikas valstīs.
Valodnieki uzskata, ka visradnieciskākā valoda ir rietumfrīzu valoda, bet islandiešu valoda, kas maz ir mainījusies vairāku gadsimtu laikā, ir vienīgā neizmirusī valoda, kas pēc gramatiskās struktūras ir vistuvākā senangļu valodai,[4] no kuras ir cēlusies angļu valoda. Tomēr liels skaits angļu valodas vārdu arī aizgūti un darināti no latīņu valodas vārdu saknēm, jo latīņu valodu ilgu laiku varēja uzskatīt par kristiešu baznīcas un Eiropas intelektuālās dzīves lingua franca.[5]