Armēņi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Armēņi (Հայ, hai)[3] ir sena tauta, kas lielākoties apdzīvo Kaukāzu un Armēnijas kalnieni. Tā ir Armēnijas un starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas pamattauta.
Armēņu sieviete tautastērpā | |
Visi iedzīvotāji | |
---|---|
8—12 miljoni[1][2] | |
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
Armēnija, Azerbaidžāna, Krievija, Francija, Gruzija, Irāna, ASV u.c. | |
Valodas | |
armēņu valoda | |
Reliģijas | |
monofizīti | |
Pirmie rakstītie avoti par armēņu senčiem ir atrodami jau 16. gadsimtā p.m.ē. 12. gadsimtā p.m.ē armēņu senči saplūda ar Armēnijas kalnienes pirmiedzīvotājiem. Tā rezultātā 4. gadsimtā p.m.ē. izveidojās armēņu tautība. Runā armēņu valodā, kas veido atsevišķu indoeiropiešu valodu saimes grupu.[3] Rakstībai izmanto īpašu armēņu alfabētu, kas izveidojās 5. gadsimta sākumā.[4] Mūsu ēras 3. gadsimtā armēņi kā pirmie pasaulē pieņēma kristietību par valsts reliģiju.[5] Reliģiski lielākoties pieder pie Armēņu apustuliskās baznīcas.[3]
Mūsdienās kopējais armēņu skaits tiek vērtēts robežās no 8 līdz 12 miljoniem.[1][2] Lielākās diasporas, kas radušas dzīvesvietu ārpus Armēnijas, ir Krievijā (īpaši Maskavā), Francijā, Irānā, ASV, Gruzijā, Sīrijā (samazinājusies pilsoņu kara laikā), Libānā, Argentīnā, Austrālijā. Latvijā pēc 2010. gada datiem dzīvo vairāk nekā 2500 armēņu.[6]