Aromātiskie savienojumi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Aromātiskie savienojumi ir tādi cikliski savienojumi (visbiežāk organiski), kuru molekulām piemīt tā saucamais aromātiskums — sevišķa stabilitāte dubultsaišu mijiedarbības (rezonanses) dēļ. Svarīgs un vēsturiski pirmais aromātisko savienojumu veids ir arēni jeb aromātiskie ogļūdeņraži — tās ir vielas, kuru molekulās ir viens vai vairāki benzola gredzeni. Arēnus iedala monocikliskos (satur vienu benzola gredzenu) un policikliskos (satur vairākus benzola gredzenus). Šajos ciklos esošās saites ir stiprākas nekā ekvivalentas vienkāršo un dubultsaišu kombinācijas, tāpēc aromātiskos ogļūdeņražus izdala atsevišķi no citiem ogļūdeņražiem.
|
Tikai oglekli saturošie aromātiskie cikli satur 6 atomus, jo 5 un 7 locekļu nepiesātinātie ogļūdeņraži neveido delokalizētu π orbitāli (šādu orbitāli veido 5 un 7 locekļu ciklu joni - ciklopentadienila anjons, cikloheptatrienila (tropilija) katjons un daži citi).
Aromātisks raksturs var būt arī heterocikliskajiem savienojumiem, kam ir sastopamas ne tikai 6, bet arī 5 un 7 (ļoti reti) locekļu aromātiskās sistēmas.
Bez tam aromātiskas var būt arī neorganisku savienojumu, piemēram, borazola jeb "neorganiskā benzola" molekulas.