Auglīgais pusmēness
reģions Tuvajos Austrumos / From Wikipedia, the free encyclopedia
Auglīgais pusmēness ir vēsturiski ģeogrāfisks reģions Tuvajos Austrumos, kur auglīgā augsne apņem pārējo Arābijas pussalu tās ziemeļos pusmēness formā. Šī reģiona loks sākas Nīlas lejtecē (daži autori to neiekļauj šajā reģionā), tālāk tas turpinās uz ziemeļiem gar Vidusjūras piekrasti, Levanti, līdz Taura kalnu dienvidiem, pēc tam turpinās Divupē un loks noslēdzas Zāgrosa kalnu dienvidu pakājē. Auglīgais pusmēness mūsdienās atrodas Irākā, Izraēlā, Palestīnas Valstī, Sīrijā, Libānā un Jordānijā, kā arī mazliet Turcijā un Irānā. Dažreiz šajā reģionā tiek iekļauta arī Kipra. Reģions tiek saukts arī par “civilizācijas šūpuli”.[1] Jēdziens “Auglīgais pusmēness” ieviesās 20. gadsimta sākumā, kad 1906. un 1907. gadā šo terminu savos darbos popularizēja amerikāņu Tuvo Austrumu pētnieks un arheologs Džeimss Henrijs Brestids.[2] Pētnieku uzmanību šī vieta saistīja ar zemkopības pirmsākumu meklējumiem.
Auglīgais pusmēness ir viena no nozīmīgākajām vietām pasaules vēsturē, kur notikusi pāreja no klejotāju kopienām uz lauksaimniecību orientētu sabiedrību, attīstījās lopkopība un zemkopība. Tieši šajā reģionā Neolīta revolūcijā tika aizsāktas lauksaimniecības tradīcijas, kas lika pamatus civilizācijām Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un arī Dienvideiropā. Auglīgajā pusmēnesī ir radusies arī rakstība, ritenis un zemes apūdeņošanas veidi.