Autentificēšana
From Wikipedia, the free encyclopedia
Autentificēšana (no grieķu: αὐθεντικός (authentikos) — 'īsts, patiess') ir subjekta (lietotāja) identitātes pārbaude datorsistēmā. Tas ir nākamais solis pēc identificēšanas, kurā noskaidro lietotāja identifikatoru, bet autentificēšanā nosaka, vai lietotājs atbilst uzrādītajam identifikatoram.
Autentificēšana notiek uz kāda slepena elementa (autentifikatora) pamata, kuru zina gan lietotājs, gan sistēma. Parasti sistēmai nav zināms pats slepenais elements, bet gan kāda informācija, pēc kuras nosaka lietotāja autentiskumu.
Autentificēšanas veidus var iedalīt vairākās kategorijās:
- Lietotājs kaut ko zina
(piemēram, paroli vai personas identifikācijas numuru (PIN)); - Lietotājam kaut kas pieder
(piemēram, magnētiskā karte, viedkarte vai marķierierīce); - Lietotājs kaut kas ir
pamatojas uz lietotāja biometriskajām īpašībām (piemēram, balss, pirkstu nospiedumiem vai paraksta atpazīšanas)
Pēc autentificēšanas parasti notiek autorizācija — lietotāja piekļuves (sistēmas resursiem, informācijai) tiesību piešķiršana.