Baptisti
From Wikipedia, the free encyclopedia
Baptisti (no grieķu: βαπτισμός, baptismós — 'kristīšana, iegremdēšana') ir viens no protestantisma novirzieniem. Par baptistu reliģiskā novirziena dibinātāju uzskata angļu reliģisko separātistu Džonu Smitu, kurš 1609. gadā Amsterdamā menonītu ietekmē (radikālās reformācijas novirziens) angļu emigrantu draudzē ieviesa šo kristīgo kustību, sākot praktizēt pieaugušo kristību. Atšķirībā no vairākām citām kristiešu konfesijām kristīšana notiek, veicot pilnu iegremdēšanu ūdenī.
Pirmā baptistu draudze Anglijā tika nodibināta 1612. gadā Tomasa Helvija vadībā. Mūsdienās pasaulē pēc aptuveniem datiem ir 70 miljoni baptistu. Tā kā baptistiem nav savas baznīcas, viņi ir organizēti atsevišķās, neatkarīgās draudzēs. Baptisti arī apvienojas aliansēs, kas mūsdienās vieno 211 baptistu draudžu savienības.
Tā kā baptistiem nav centrālas organizācijas, ir izveidojušās teoloģiskas atšķirības starp atsevišķām draudzēm, un tādēļ Eiropā ir 51 baptistu draudžu apvienība, kuras apvienotas Eiropas Baptistu Federācijā.
Atšķirīgo teoloģisko uzskatu dēļ 20. gadsimta otrā pusē baptisti arvien vairāk dibināja jaunas baptistu savienības.