Veļu laiks
From Wikipedia, the free encyclopedia
Veļu laiks latviešu Saules kalendārā ir laika posms no Apjumībām līdz Apkūlībām vai no Apkūlībām līdz Ziemassvētkiem.[1] Viena no svarīgākajām veļu laika dienām bija Simjūda diena 28. oktobrī, kas dažviet bija arī pēdējā veļu laika diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura veļus sūtīja atpakaļ. Citas nozīmīgas dienas veļu laikā bija Rudens Māra 1. oktobrī un Vecie Miķeļi jeb Lapbiris 14. oktobrī, kad pareģoja laiku nākamajai ziemai.[2]
Ātrie fakti Citi nosaukumi, Nozīmīgākās dienas ...
Veļu laiks | |
---|---|
Hildas Vīkas glezna „Veļu laiks” | |
Citi nosaukumi | iļģu laiks, garu laiks, ķauķu laiks, pauru laiks, paurīšu laiks, garu dienas, ķouķu vakari, paurīšu laiks, Dieva dienas, Dievaiņu laiks, Dievaines, zemlikas, dvēseļu dienas, tēvu dienas, gariņu laiks, vecļaužu dienas, Veceles[1] |
Nozīmīgākās dienas | Rudens Māra (1. oktobris), Vecie Miķeļi jeb Lapbiris (14. oktobris) un Simjūda diena (28. oktobris)[2] |
Paražas | veļu mielošana, mīklu minēšana, atmiņu stāstu un pasaku stāstīšana |
Datums | no Apjumībām līdz Apkūlībām vai no Apkūlībām līdz Ziemassvētkiem[1] |
Biežums | katru gadu |
Saistīts ar | veļiem un kapu svētkiem |
Aizvērt