Dodžs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Dodžs (itāļu: Doxe, no latīņu: Dux — ‘spēks, līderisms’) ir vēlēta valsts vadītāja tituls un amats dažās pilsētvalstīs — Venēcijā (697—1797), Dženovā (1339—1797), Senarikā (1343—1797) — viduslaikos mūsdienu Itālijas teritorijā.
Tituls radies 697. gadā, kad Venēciju uz laiku pakļāva Bizantijas impērija, un dodžs bija imperatora vietvaldis (pirmais Venēcijas dodžs: Paulo Lučio Anafesto). Venēcijai kļūstot par republiku, tas saglabājās kā valsts galvas tituls. Tituls nebija mantojams, dodžs valdīja līdz pat savai nāvei (lai gan bija atsevišķi gadījumi, kad dodžus atcēla no amata, ja uzskatīja, ka tie nav titula cienīgi).