Dzēlējzarndobumaiņi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) ir radiāli simetrisko dzīvnieku (Animalia) tips. Dzēlējzarndobumaiņu tips apvieno vairāk kā 10 000 sugas,[1] kuras dzīvo tikai ūdenī, turklāt lielākā daļa sālsūdenī. Dzēlējzarndobumaiņiem ir divas attīstības formas: sēdošā - polips un brīvi peldošā — medūza.
Dzēlējzarndobumaiņi Cnidaria (Hatschek, 1888) | |
---|---|
Portugāles kuģītis (Physalia physalis) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Apakšvalsts | Eimetazoji (Eumetazoa) |
Nodalījums | Staraiņi (Radiata) |
Tips | Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) |
Iedalījums | |
| |
Dzēlējzarndobumaiņi Vikikrātuvē |
Lielākā daļa dzēlējzarndobumaiņu ir plēsīgi organismi. Tie barojas ar zooplanktonu un dzīvniekiem, kas vairākas reizes lielāki nekā paši dzēlējzarndobumaiņi. Daudzas sugas barojas ar barības vielām no endosimbiontām (organismi, kas dzīvo citos organismos) aļģēm. Dažas ir parazītiskas formas. Daudzas zarndobumaiņu sugas medī citi jūras dzīvnieki, piemēram, jūras zvaigznes, jūras tārpi, zivis un bruņurupuči. Koraļļu rifi, kas ir bagāti ar endosimbiontām aļģēm, ir svarīga pasaules ekosistēma, kas nodrošina daudzu jūras sugu izdzīvošanu. Koraļļi ir cieši saistīti tikai ar siltām un seklām tropiskajām jūrām, bet ir dzēlējzarndobumaiņu sugas, kas dzīvo dziļos, polāros ūdeņos vai saldūdenī.