Endoplazmatiskais tīkls
From Wikipedia, the free encyclopedia
Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds, no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma. Pirmo reizi šo organoīdu atklājis amerikāņu zinātnieks K. Porters 1945. gadā, izmantojot elektronmikroskopu.
Endoplazmatiskā tīkla membrānas ir samērā plānas, to biezums ir 6—7 nm. Endoplazmatiskā tīkla iekšējo telpu sauc par lūmenu. Izšķir graudaino un gludo endoplazmatisko tīklu. Kaut arī abas formas ir savstarpēji saistītas, to funkcijas atšķiras. Atkarībā no šūnas stāvokļa, abas formas var viegli pāriet viena otrā.