Enerģija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.[1] Enerģija ir skalārs fizikāls lielums, kura mērvienība Starptautiskajā mērvienību sistēmā ir džouls (J).
- Šis raksts ir par fizikālu lielumu. Par citām jēdziena enerģija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Fizikālu ķermeņu enerģija var tikt pārnesta no viena ķermeņa uz otru vai pārvērsties no vienas enerģijas formas citā, bet saskaņā ar enerģijas nezūdamības likumu, nevar rasties no jauna vai pazust.[2] Atbilstoši dažādām kustības formām izšķir mehānisko, siltuma, elektromagnētisko, gravitācijas, ķīmisko, kodolenerģiju un citas enerģijas formas. Piemēram, mehānikā, kur enerģija saistīta ar kustību, vēl ir iedalījums kinētiskajā enerģijā un potenciālajā enerģijā.
Enerģijas pārvēršanās no viena veida citā dod iespēju izmantot enerģiju saimnieciskajā darbībā, piemēram, elektrības ražošanā. To var iegūt no mehāniskās enerģijas ar ģeneratora palīdzību vai arī no ķīmiskās enerģijas (ar galvaniskā elementa vai akumulatora palīdzību). Savukārt no elektriskās enerģijas var iegūt citus enerģijas veidus — mehānisko (ar elektrodzinēju), ķīmisko (uzlādējot akumulatoru vai veicot elektrolīzi), gaismu (ar spuldzi), siltumu (kas izdalās jebkurā elektriskajā slodzē — pretestībā). Ar dažādām ierīcēm var realizēt enerģijas pārvērtības no viena veida citā. Piemēram, bremzējot ķermeni, tā mehāniskā kinētiskā enerģija pārvēršas siltumā, savukārt iekšdedzes dzinējā degvielas ķīmiskā enerģija pārvēršas siltumā un kustības kinētiskajā enerģijā.
Relativitātes teorijā ir aprēķināta sakarība, kāda pastāv starp ķermeņa enerģiju un tā masu:
.