Hidrosfēra
From Wikipedia, the free encyclopedia
Hidrosfēra (no grieķu: ὑδρο- (hydro-) — ‘ūdens’ un σφαῖρα (sphaĩra) — ‘lode’) ir viens no Zemes apvalkiem, kuru veido okeānos, jūrās, virs zemes virsmas (ezeri, upes, purvi un citi iekšzemes ūdeņi) un pazemē esošais ūdens. Ūdens klāj aptuveni 75% no Zemes virsmas. Tā kopējā masa ir aptuveni 1,4×1018 tonnas, kas ir 0,023% no visas Zemes masas. Hidrosfēra nav krasi norobežota ne no litosfēras, ne no atmosfēras. Ūdens, kas atrodas atmosfērā (aptuveni 2×1013 tonnas), zemes iežos, ledājos, kā arī dzīvo organismu sastāvā, arī pieder hidrosfērai. Taču litosfērā un zemes mantijā cieši (ķīmiski) saistītais ūdens hidrosfērā neietilpst[1].
Ūdens ciklā notiek nepārtraukta ūdens aprite. Saules izstarotā enerģija izraisa ūdens iztvaikošanu, tas nonāk atmosfērā un tad kā nokrišņi nokrīt atpakaļ uz Zemes virsmas. Ūdens iesūcas augsnē, aiztek tālāk un atkal iztvaiko, atkārtojot ciklu no sākta gala.