Hloroplasts
From Wikipedia, the free encyclopedia
Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas. Šis process ir pazīstams kā fotosintēze.[1]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hloroplasti |
Hloroplasti ir lēcveida vai eliptiskas formas, vidēji 2—3 µm biezas augu zaļās plastīdas ar diametru 2—10 µm. Hloroplasti, atšķirībā no citām augu plastīdām, satur zaļo pigmentu hlorofilu. Vienā auga šūnā var būt vidēji 10—80 hloroplastu.[2] To skaits var atšķirties pat vienas sugas augiem. Visvairāk hloroplastu ir lapu pamataudos.