Iekšdedzes dzinējs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Iekšdedzes dzinējs ir dzinējs, kura darbināšanai nepieciešamo enerģiju iegūst, degkamerā sadedzinot no benzīna un gaisa sastāvošu degmaisījumu vai iesmidzinot dīzeļdegvielas tvaikus. Iegūtā mehāniskā enerģija tālāk, lietojot transmisiju (ķēdes pārvadu, kardāna pārvadu) tiek pievadīta citām mehānisma daļām (riteņiem, zobratiem, jūgvārpstai utt.).
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Iekšdedzes dzinējs" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Dzinējs sastāv no šādiem pamatmehānismiem:
- Kloķa—klaņa mehānisma taisnvirziena kustības pārveidošanai rotācijas kustībā. Šajā mehānismā ietilpst: virzulis ar gredzeniem, klanis, virzuļa pirksts, kloķvārpsta, spara rats, cilindrs un karteris.
- Gāzu sadales mehānisma gāzu maisījuma pievadīšanai cilindriem un sadegšanas gāzu izvadīšanai no cilindra. Šis mehānisms sastāv no vārstiem, bīdītājiem, atsperēm, sadales vārpstas, sadales zobratiem. Dzinēju darbību nodrošina vairākas ierīces, kuras veido eļļošanas sistēmu, degvielas piegādes sistēmu un aizdedzes sistēmu.
Ceļu, ko virzulis noiet no visaugstākā līdz viszemākam stāvoklim, sauc par virzuļa gājienu. Virzuļa galējos stāvokļus sauc par maiņas punktiem — augšējo (AMP) (vistālāk no kloķvārpstas) un zemāko (ZMP) (vistuvāk kloķvārpstai). Cilindra telpu starp AMP un ZMP sauc par cilindra darba tilpumu. Telpu, kurā notiek sadegšana, sauc par darba telpu, jeb degkameru, bet telpu starp maiņas punktiem — par kompresijas telpu. Dzinēja jaudu raksturo kompresijas pakāpe — kompresijas telpas attiecība pret darba telpu. Lai dzinējs darbotos, nepieciešams dzinēja cilindrā ievadīt gāzes maisījumu, to saspiest, aizdedzināt un atbrīvot cilindru no sadegšanas produktiem. Procesus, kas atkārtojas noteiktā kārtībā, visus kopā sauc par darba ciklu. Darba cikla daļu, kas norisinās virzuļa viena gājiena laikā, sauc par takti.
Atkarībā no tā, ar cik kloķvārpstas apgriezieniem noslēdzas pilns darba cikls, dzinējus iedala divtaktu un četrtaktu dzinējos.