Ieži
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu). Iežus klasificē pēc to izcelsmes, minerālu un ķīmiskā sastāva, pēc to uzbūves (veidojošo daļiņu tekstūras). Pēc izcelsmes iežus sadala magmatiskajos iežos, nogulumiežos un metamorfajos iežos. Litosfērā kopumā ir ļoti mainīgi apstākļi. Uz to iedarbojas endogēnie procesi magmatisms, metamorfisms, un eksogēnie ģeoloģiskie procesi — dēdēšana, nogāžu procesi, virszemes un pazemes ūdeņu darbība, ledāju un vēja darbība — tādējādi nepārtraukti notiek iežu un minerālu pārvērtības.
Iežus, kurus veido tikai viena minerāla kristāli, sauc par monominerāliem iežiem, bet tos, kuri sastāv no dažādu minerālu kristāliem, sauc par poliminerāliem iežiem. Ar iežu izpēti nodarbojas ģeoloģijas nozares petroloģija un petrogrāfija, nogulumiežus pēta sedimentoloģija.[1]Latvijā izplatītākie ieži ir smiltis, grants, māls, dolomīts, granīts un smilšakmens.[nepieciešama atsauce]