Infarkts
From Wikipedia, the free encyclopedia
Infarkts (latīņu: Infaretus — 'piebāzts') ir audu atmirums kādā orgānā vai orgāna daļā asins pieplūdes pārtraukuma dēļ. Visbiežākie infarkta cēloņi ir tromboze (asins sarecēšana asinsvadā), embolija (asinsvada aizsprostošanās ar asins recekli, tauku pilienu vai gaisa pūslīti, kas ienests no cita asinsvada) vai ilgstoša artērijas spazma. Embolijai savukārt pamatā var būt vēnu iekaisums (tromboflebīts), dažādas operācijas, kaulu lūzumi. Infarkts var rasties orgānos, kur savienojumi starp artēriju gala sazarojumiem ir vāji attīstīti un nespēj attiecīgo orgānu pietiekami apgādāt ar asinīm. Infarkts visbiežāk rodas sirdī (miokarda infarkts), nierēs, liesā, plaušās, zarnās, galvas smadzenēs, kā arī acs tīklenē. Tas var būt dažāda lieluma. Pavisam mazus infarktus, ko var saskatīt tikai ar mikroskopu, sauc par mikroinfarktiem.[1]
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Infarkts | |
---|---|
Plaušu infarkta mikrogrāfija (labajā pusē) blakus normālām plaušām (kreisajā pusē) | |
Specialitāte | Patoloģija |