Japāņu rakstība
From Wikipedia, the free encyclopedia
Japāņu rakstība ir rakstība, kuru lieto, rakstot tekstu japāņu valodā. Ir divi fonētiski alfabēti (hiragana un katakana), kā arī logogrāfiskā sistēma kandži (漢字), kura ir savulaik aizgūta no Ķīnas. Svešvārdus pieraksta, lietojot katakanas fonētisko alfabētu, bet latīņu burtus reti lieto saīsinājumos (piemēram NATO) un kā dizaina elementu. Visus japāņu valodas vārdus ir iespējams pierakstīt kanā.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Japāņu rakstība" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Japāņu valodas pierakstu ar latīņu alfabēta burtiem sauc par romadži (ローマ字). Pastāv vairākas transkripcijas shēmas no kanas uz latīņu alfabēta burtiem. Pazīstamākā no tām ir Hepberna transkripcija (angļu: Hepburn romanization). Tā sākotnēji tika izveidota, lai varētu izveidot angļu—japāņu vārdnīcu. Šī shēma tiek plaši pielietota, tai skaitā daudzos latviešu valodā pieejamos rakstos par šo[nepieciešama atsauce] tematu. Šajā rakstā arī tiek lietota šī shēma. Vēl eksistē arī kunreišiki (訓令式) shēma. Tā bija paredzēta Japānas iekšējai lietošanai. Galvenā atšķirība ir tā, ka shi, chi un tsu pieraksta attiecīgi kā si, ti un tu. Garos patskaņus apzīmē ar garumzīmēm (ā, ī, ū, ē un ō).
Eksistē arī transkripcijas uz kirilicu un citām rakstības sistēmām.