Josips Brozs Tito
From Wikipedia, the free encyclopedia
Maršals Josips Brozs Tito (serbu-horvātu: Јосип Броз Тито, Josip Broz Tito, dzimis 1892. gada 7. maijā vai 25. maijā Kumrovecā, Austroungārijā, miris 1980. gada 4. maijā Ļubļanā, DSFR) bija revolucionārs, partizānu vadonis un ilggadīgs sociālistiskās Dienvidslāvijas federācijas vadītājs.
Josips Brozs Tito Јосип Броз Тито | |
---|---|
Josips Brozs Tito 1961. gadā | |
2. Dienvidslāvijas SFR prezidents | |
Amatā 1953. gada 14. janvāris — 1980. gada 4. maijs | |
Priekštecis | Ivans Ribars |
Pēctecis | Lazars Koliševskis |
| |
Dzimšanas dati |
1892. gada 7. maijā vai 25. maijā Kumroveca, Austroungārija |
Miršanas dati |
1980. gada 4. maijā Ļubļana, Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika |
Apglabāts | Ziedu nams |
Tautība | horvāts |
Bērni | 4 |
Profesija | mašīnists, revolucionārs, valstsvīrs |
Paraksts |
No 1937. gada Dienvidslāvijas komunistu līgas ģenerālsekretārs (vēlāk prezidents). Otrā pasaules kara laikā Dienvidslāvijā vadīja pret nacistu un fašistu okupāciju vērsto partizānu kustību. Pēc kara Tito kļuva par jaunizveidotās sociālistiskās Dienvidslāvijas premjerministru (1943—1963), bet vēlāk arī par prezidentu (1953—1980). No 1943. gada līdz savai nāvei bija Dienvidslāvijas Tautas armijas virspavēlnieks.
Galvenais Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas (1943—1992) militāri-politiskais veidotājs un vadītājs. Vienīgais no pēckara Austrumu bloka valstu vadītājiem, kas veiksmīgi sacēlās pret Staļina politisko kursu 1948. gadā un saglabāja neatkarību no Maskavas.
Lai arī neizbēgami autoritārs komunistiskas valsts vadītājs, Tito tēls ir pozitīvs, jo viņa varas gados Dienvidslāvijā notika strauja ekonomiskā izaugsme un valsts spēlēja nozīmīgu lomu starptautiskajā politikā. Kopā ar Nehru, Nāseru un Sukarno bija viens no Nepievienošanās kustības izveidotājiem.