Jozefs fon Eihendorfs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Jozefs fon Eihendorfs (vācu: Joseph von Eichendorff, dzimis 1788. gada 10. martā, miris 1857. gada 26. novembrī) bija romantisma laika vācu rakstnieks un dzejnieks.
| |||||||||||||||
|
Dzimis dižciltīga prūšu virsnieka ģimenē. Studēja Hallē (1805–1806) un Heidelbergā (1807–1808). Pēc tam ceļoja pa Eiropu. Pabija Vīnē un Parīzē. 1810. gadā atgriezās dzimtas īpašumā. Tajā pašā gadā Berlīnē iepazinās ar tā laika vadošajiem intelektuāļiem - Johanu Gotlību Fihti, Ludvigu Ahimu fon Arnimu, Klemensu Brentāno un Heinrihu fon Kleistu. 1812. gadā Vīnē pabeidza studijas. No 1813. līdz 1815. gadam kā brīvprātīgais piedalījās kaujās pret Napoleonu. No 1816. gada — valsts ierēdnis (Breslavā, no 1821. gada — Dancigā, no 1824. gada Kēnigsbergā). No 1831. gada — valsts darbā Berlīnē. Miris 1857. gadā.
Eihendorfa pazīstamākais darbs ir novele Aus dem Leben eines Taugenichts. Daudzi pazīstami komponisti (Roberts Šūmanis, Fēlikss Mendelsons, Johanness Brāmss, Hugo Volfs, Rihards Štrauss, Hanss Ficners, Aleksandrs fon Zemlinskis) radījuši dziesmas ar Eihendorfa tekstiem.