Katoļticība
From Wikipedia, the free encyclopedia
Katoļticība jeb katolicisms (grieķu: καθολικός (katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Pirmo reizi apzīmējums ἡ καθολικὴ ἐκκλησία lietots ap 110. gadu sv. Antiohijas Ignācija vēstulē Smirnas iedzīvotājiem. Pirmajā Konstantinopoles koncilā tas tika pievienots Nīkajas ticības apliecībai.
Visaptverošā baznīca, t. i., Katoliskā baznīca, par savu vadītāju atzīst Romas pāvestu, un to veido divas galvenās daļas: latīņu rits un austrumu riti, kuri atšķiras ar liturģiskām kartībām, taču ir kopīgā sadraudzībā ar viens otru. Bez tam ir vēl virkne nelielu atsevišķu konfesiju un sektu, kas sevi dēvē par katoliskām baznīcām, taču citi tās par tādām neatzīst.