Konstantinopoles krišana
From Wikipedia, the free encyclopedia
Konstantinopoles krišana faktiski bija Bizantijas sagrāve. 1453. gada 29. maijā šo Romas impērijas galvaspilsētu ieņēma Osmaņu sultāns Mehmeds II. Šī diena vēsturē ievērojama ne tikai ar Bizantijas impērijas pilnīga sagrāvi, bet arī kā Bizantijas pēdējā imperatora Konstantīna XI nāves diena un sākums Osmaņu impērijas ienākšanai Vidusjūras austrumos un Balkānos. Pilsēta kļuva par Osmaņu impērijas galvaspilsētu un par tādu palika līdz Osmaņu impērijas sabrukumam 1922. gadā. Pilsētu 1930. gadā Turcijas Republika pārdēvēja par Stambulu (turku valodā: İstanbul [istanbul]).
Konstantinopoles aplenkums | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no: Osmaņu impērijas kari Eiropā | |||||||
Stambulas aplenkums (1499). | |||||||
| |||||||
Dalībnieki | |||||||
Bizantijas impērija | Osmaņu impērija | ||||||
Komandieri | |||||||
Konstantīns XI† Loukas Notaras Džovanni Džustiniani† |
Mehmeds II | ||||||
Spēki | |||||||
<10’000 | 80’000 — 150’000 | ||||||
Zaudējumi | |||||||
nezināms | nezināms |
Pēc kāpšanas tronī 1451. gadā sultāns Mehmeds II bizantiešus apdraudēja ar jaunu fortu uzbūvēšanu Dardaneļos. 5. aprīlī viņš pilsētu aplenca ar 80 līdz 200 tūkst. vīru lielu karaspēku. Pilsētu aizsargāja 7 tūkst. karavīru, no kuriem 2 tūkst. bija citu valstu karaspēks. Uzbrukuma sākumā osmaņi veica spēcīgu artilērijas apšaudi pilsētas mūriem, bet mazākas osmaņu vienības ieņēma nocietinājumus ap pilsētu. Osmaņiem uzreiz neizdevās pilnībā aplenkt pilsētu, jo Zelta raga līcim priekšā bija novilkta milzīga ķēde un pilsētu paspēja sasniegt četri kristiešu kuģi. Mehmeds savus kuģus pārvilka pa sauszemi uz ieeļļotiem baļķiem, tādējādi apejot milzīgo ķēdi. Bizantiešu mēģinājums osmaņu kuģus sakaut ar grieķu uguni neizdevās un osmaņi pilnībā ielenca pilsētu.
Visiem osmaņu uzbrukumiem pilsētai bija milzīgi zaudējumi un osmaņiem arī neizdevās izrakties zem sienām, lai tās uzspridzinātu, jo bizantieši ātri atklāja izraktos tuneļus. Bizantieši noraidīja Mehmeda priekšlikumu pārtraukt uzbrukumus, ja pilsēta padosies. Konstantīnam tika paziņots, ka Venēcijas flote nedosies palīgā un 29. maijā osmaņi turpināja uzbrukumus. Pirmo neregulārā karaspēka uzbrukumu izdevās atraidīt un otrajā vilnī osmaņi centās ieņemt Blahernes sienas. Aizstāvjiem izdevās atvairīt arī otro uzbrukumu un arī sekojošo sultāna elites kareivju janičāru uzbrukumu. Kaujas laikā tika nāvējoši ievainots dženoviešu komandieris Džovanni Džustiniani un dženovieši atgriezās savos kuģos. Līdz brīdim, kad osmaņi atklāja, ka vieni no vārtiem ir atvērušies, Konstantīns ar saviem kareivjiem centās noturēt pilsētas aizsardzību. Konstantīns esot gājis bojā kaujā, bet viņa ķermeni tā arī nav izdevies atrast.