Konsuls (Roma)
politisks amats Senajā Romā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Konsuls (latīņu: consul, saīsinājums - cos.) — augstākā vēlētā valsts amatpersona Romas republikas laikā. No 509. gada p. m. ē., kad Romā nodibinājās republika, konsulus sauca par pretoriem (praetor), tomēr kopš 305. gada p. m. ē. to tituls bija konsuli, bet par pretoriem sauca amatpersonas ar citām funkcijām.
- Šis raksts ir par amatpersonu Senajā Romā. Par citām jēdziena Konsuls nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Romas republikā katru gadu tika ievēlēti divi konsuli, kas ar varu mainījās reizi mēnesī. Katram no tiem bija vienāda vara ar veto tiesībām vienam pret otru. Konsuli darbojās relatīva miera laikā, militāro briesmu gadījumā tika ievēlēts viens diktators. Minimālais vecums, no kura varēja ievēlēt par konsulu — 41 gads patricietim, 42 gadi — plebejam (kopš 366. gada p. m. ē.). Šāds modelis pastāvēja, lai nepieļautu monarhijas veidošanos republikā.
Pēc Augusta Oktaviāna nākšanas pie varas un Romas impērijas izveidošanās, konsula amats kļuva ceremoniāls goda amats bez reālas varas.