Kultūras revolūcija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kultūras revolūcija (ķīniešu: 文化大革命, piņjiņs: Wénhuà Dàgémìng) bija radikāla Ķīnas Komunistiskās partijas, armijas un sabiedrības "tīrīšanas" kampaņa, ko 1966. gada pavasarī iesāka Ķīnas Tautas Republikas diktators Mao Dzeduns, lai atbrīvotos no citādāk domājošajiem partijas vadītājiem. Ap 1969. gadu revolūcijas radikālākais posms beidzās, izveidojot jaunu varas struktūru, kuru atkal pārveidoja pēc armijas augstākās vadības tīrīšanas 1971. gada rudenī. Par Kultūras revolūcijas perioda beigām uzskata Mao nāvi un viņa radikālāko sekotāju arestu 1976. gada rudenī. Kultūras revolūcijas pirmajos divos gados Mao sekotāji no studentu "Sarkano gvardu" un Revolucionāro dumpinieku vienībām represēja lielu daļu vecās partijas, valsts, armijas, inteliģences, un kultūras darbinieku, apsūdzot tos kontrrevolucionārā darbībā un noskaņojumā. Kā arhaiski un nevienam nevajadzīgi tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, daoistu un budistu klosteri utt. Tiek uzskatīts, ka revolūcijas laikā bojā gāja vairāk nekā 7,7 miljoni cilvēku.[1] Kustība politiski paralizēja valsti, kā arī negatīvi ietekmēja valsts sociālo un ekonomisko stāvokli. Pirmajam radikālajam posmam sekoja pakāpeniska partijas ietekmes atjaunošana, kurā ietekmi atkal ieguva mērenie politiķi. Par vienu no Kultūras revolūcijas simboliem kļuva Mao citātu Mazā sarkanā grāmatiņa, ko demonstrācijās turēja rokās.