Labieši

Labieši (latīņu: meliorēs) ir Indriķa hronikā lietots apzīmējums lībiešu un latgaļu dižciltīgajiem, kurš pastāvējis līdz 14.—15. gadsimtam. Pēc 13. gadsimta lielākā daļa no labiešiem gāja bojā cīņās pret Vācu ordeni, devās uz Lietuvas dižkunigaitiju vai Krievzemi, zaudēja augstākās šķiras stāvokli un kļuva par zemniekiem, bet neliela daļa kā ordeņa sabiedrotie, ordeņa vai Rīgas arhibīskapa vasaļi pārvācojās, pieņemot vācu valodu un kļūstot par muižniekiem, kas vēlāk asimilējās baltvācos.^[1]

Šis raksts ir par lībiešu un latgaļu dižciltīgajiem. Par alus darbnīcu skatīt rakstu Labietis (alus darbnīca).