Latvijas Sarkanā grāmata
From Wikipedia, the free encyclopedia
Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem. Par “Sarkano grāmatu” to sauc turpinot tradīciju, kuru aizsāka Starptautiskā dabas aizsardzības savienība (IUCN) kā pirmo 1948. gadā publicējot apdraudēto dzīvnieku sarakstu. Latvijas Sarkanā grāmata satur zinātniskas rekomendācijas un pamatojumus dabas aizsardzības likumdošanai un aizsardzības pasākumu veikšanai.
Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautas tās sugas, kuru stāvoklis atbilst IUCN Reto un iznīkstošo sugu komisijas izstrādātajiem kritērijiem:
- 0. kategorija — acīmredzot iznīkušas sugas, kuras nav sastopamas dabā vairākus gadus, taču, iespējams, saglabājušās atsevišķās vietās vai arī nebrīvē;
- 1. kategorija — sugas, kurām draud iznīkšana, to turpmāka pastāvēšana nav iespējama bez sevišķu pasākumu veikšanas;
- 2. kategorija — retas sugas, kurām nedraud iznīkšana, bet tās sastopamas tik nelielā skaitā vai pēc platības tik ierobežotās teritorijās, ka tās var ātri iznīkt;
- 3. kategorija — sugas, kuru indivīdu skaits samazinās un areāls sašaurinās vairākus gadus vai nu dabisku cēloņu dēļ vai cilvēka darbības rezultātā, vai arī abu minēto faktoru ietekmē;
- 4. kategorija — nepietiekami pētītas sugas; iespējams, ka tām draud iznīkšana, bet ziņu trūkuma dēļ nevar precīzi novērtēt to pašreizējo stāvokli.
Kategoriju apzīmēšanai mēdz lietot arī krāsas 0. – melna, 1. – sarkana, 2. – balta, 3. – dzeltena, 4. – pelēka.
Izstrādājot Latvijas Republikas Ministru Kabineta Noteikumus par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu[1] (nr.396, 2000.14.11) izmantoti gan Latvijas zinātnieku ieteikumi (piemēram,Sarkanā grāmata), gan Eiropas Savienības Putnu direktīvas[2] un Biotopu direktīvas[3] prasības.