Leonardo da Vinči
From Wikipedia, the free encyclopedia
Leonardo da Vinči (itāļu: Leonardo da Vinci; dzimis 1452. gada 15. aprīlī, miris 1519. gada 2. maijā) bija Toskānas cilmes zinātnieks ar enciklopēdiskām zināšanām dažādās jomās. Leonardo da Vinči kā personība visspilgtāk ilustrē renesanses laika cilvēku.[1] Viņš bija izcils arhitekts, anatoms, botāniķis, skulptors, inženieris, izgudrotājs, matemātiķis, gleznotājs, mūziķis un rakstnieks. Viņu uzskata par vienu no pasaulē izcilākajiem gleznotājiem un dižākajiem ģēnijiem, par talantīgāko cilvēku, kāds jebkad ir dzīvojis.[2]
- Šis raksts ir par gleznotāju, izgudrotāju. Par citām jēdziena Leonardo nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Leonardo da Vinči | |
---|---|
Leonardo da Vinči pašportrets | |
Pilnais vārds | Leonardo di ser Pjēro da Vinči |
Dzimis |
1452. gada 15. aprīlī Vinči, Florence (mūsdienās Itālija) |
Miris |
1519. gada 2. maijā (67 gadu vecumā) Amboise, Endrasa pie Luāras (mūsdienās Francija) |
Tautība | toskānietis, itālis |
Nozares | daudzas un atšķirīgas mākslas un zinātnes nozarē |
Mākslas virziens | Renesanses māksla |
Slavenākie darbi | "Mona Liza", "Svētais vakarēdiens", "Vitrūvija Cilvēks" |
Leonardo ir slavens ar savām reālistiskajām gleznām, īpaši izceļama "Mona Liza", "Svētais vakarēdiens", "Jānis Kristītājs" un no zīmējumiem — "Vitrūvija cilvēks". Viņam bija daudz savam laikam pāragru ideju izgudrojumu jomā. Viņa piezīmēs atrodamas neskaitāmas skices un zīmējumi, kuros var atpazīt helikoptera, tanka un zemūdenes apveidus, saules enerģijas izmantošanas idejas, kalkulatora funkcionālos risinājumus un daudz ko citu. Taču tikai dažus no saviem izgudrojumiem Leonardo izdevās ieraudzīt praktiskā lietojumā, lielākā daļa no tiem netika īstenoti. No viņa darbu oriģināliem ir saglabājušās tikai dažas gleznas, dienasgrāmatas ar zīmējumiem, diagrammām un piezīmēm. Tomēr da Vinči devums cilvēcei anatomijā, astronomijā, optikā, hidrodinamikā, kā arī kultūras vērtību jomā ir viens no izcilākajiem vēsturē.