Lipīdi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Lipīdi (no grieķu: λίπος (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa. Lipīdi ir ūdenī nešķīstoši vai slikti šķīstoši savienojumi, kuri labi šķīst nepolāros organiskajos šķīdinātājos. Pie lipīdiem pieder: taukskābes, tauki, eļļas, vaski, terpēni, fosfolipīdi, steroīdi. Vispazīstamākie lipīdi ir tauki un dažkārt šos vārdus lieto kā sinonīmus.
Šajā rakstā esošā informācija (saistīta ar to, ka mūsdienās lipīdus definē savādāk) ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Lipīdi ietilpst ikvienas šūnas membrānas struktūras sastāvā. Tauki uzkrājas organismā kā enerģijas rezerve (piemēram, zemādas tauki), taču arī augu taukiem noārdoties, rodas daudz enerģijas. Tauki izpilda arī aizsargfunkciju. Biezā slānī tie pasargā iekšējos orgānus no siltuma zuduma un triecieniem.
No taukiem un eļļām reakcijās ar sārmiem rodas ziepes. Ziepes ir taukskābju nātrija vai kālija sāļi. Tauki dzīvnieku un cilvēku organismā noārdās līdz oglekļa dioksīdam un ūdenim, un dod enerģiju galvenokārt sirds un skeleta muskuļiem. Gremošanas traktā lielākā daļa tauku fermenta lipāzes, ko izdala aizkuņģa dziedzeris un zarnu gļotāda, ietekmē tiek sašķelti līdz glicerīnam un taukskābēm. Zarnu sieniņās veidojas organismam raksturīgie tauki, kas nonāk limfā vai asinīs. Uzsūktie tauki un taukskābes iesaistās tālākajā vielmaiņā vai arī nogulsnējas kā rezerves vielas zemādas saistaudos.