Lubava (zeme)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Lubava (latīņu: terra Lubavia, vācu: Löbau) bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā. Atradās Mazovijas pierobežā, starp Kulmas zemi rietumos un Sasnas zemi austrumos.
Lubavas zemes vārds izzuda pēc tās sadalīšanas 1466. gadā, kad tās dienvidu daļu iekļāva Mazovijas, bet rietumu daļu Kulmas zemes sastāvā ar Mihelavas zemes (vācu: Michelau, latīņu: terra Michaloviensis) nosaukumu. Lubavas austrumu daļu turpināja pārvaldīt Vācu ordenis.