Miķeļi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens gadskārtu svētki un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Miķelis latvju dainās saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu, kas saistās ar rudens ražas ienākšanos. Dažādos novados Miķeļu svinēšana tika saukta arī par Mīkaļiem vai Mīklāli, bet tas pazīstams arī ar citiem pavārdiem, kā Sila Miķelis, Miega Miķelis, Miega Mača. Pēc vecā kalendāra šos svētkus svinēja aptuveni rudens ekvinokcijas jeb vienādības laikā (ap 21.—23. septembri), kad nakts ilgums ir vienāds ar dienas ilgumu. Mūsdienās Miķeļdiena ir 29. septembrī.
- Šis raksts ir par svētkiem. Par apdzīvotu vietu, kas senāk sauca par Miķeļiem, skatīt rakstu Silkaļpi.
Miķeļi | |
---|---|
Oficiālais nosaukums | Miķeļi |
Citi nosaukumi | Mīkaļi, Mīklāli |
Datums |
29. septembris (senāk ap 21.—23. septembri) |
Biežums | katru gadu |
Svētku latviskais nosaukums ir apjumības jeb appļāvības,[1] jo šajā dienā pēdējo reizi pļāva labību. Raksturīgākais Miķeļdienas pagāniskais rituāls bija Jumja ķeršana, ar kura palīdzību zemkopji centās nodrošināt druvas auglību nākamajos gados. Par Miķeļa mājvietu tika uzskatīts arī sils, kas izteica viņa gādību par meža bagātības savākšanu.[2]
Ar Miķeļiem sākas veļu laiks, kas beidzas Mārtiņos.