Mikoloģija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Mikoloģija (no sengrieķu: μύκης (mikēs) — 'sēne' un λογία (logíā) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas pēta sēnes, to sistemātiku, taksonomiju, fizioloģiju, ekoloģiju, bioloģiju un bioķīmiju. Jēdzienu "mikoloģija" 18. gs. izveidoja Kristians Hedriks Pērsons (Christian Hendrik Persoon). Sēņu pētniekus sauc par mikologiem.
Sēņu pētījumi tiek izmantoti fitopatoloģijā, medicīnā, bioķīmijā, pārtikas un farmaceitiskajā rūpniecībā, jo sēnes izmanto dažādu raugu, antibiotiku, citronskābes, vitamīnu, fermentu u.c. ražošanā. Dažu veidu sēnes izraisa augu, dzīvnieku un cilvēku slimības — mikozes.
Latvijā mikoloģijas pamatus var apgūt Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē un Daugavpils Universitātē.
Latvijā sēņu pētījumos uzkrātās kolekcijas ("fungāriji") atrodas Latvijas Nacionālā dabas muzeja herbārijā (starptautiskais herbārija kods DM), Latvijas Universitātes Muzeja herbārijā (RIG), Daugavpils Universitātes herbārijā (DAU).
Latvijas profesionālie sēņu pētnieki un amatieri apvienojušies Latvijas mikologu biedrībā, kas darbojas Dabas muzeja paspārnē. Savukārt Latvijas ārsti, kas pēta cilvēkiem patoloģiskās sēnes, izveidojuši Latvijas Mikologu asociāciju.
Viena no pasaulē ievērojamākajām sēņu kolekcijām atrodas Apvienotajā Karalistē, Karaliskajā Botāniskajā dārzā Kjū. Tajā kopš 1879. gada uzkrāti vairāk kā 1, 25 miljoni sēņu paraugu un to skaits katru dienu pieaug. Kjū mikologi, iesaistot pētniekus no visas pasaules, ir izveidojuši pārskatu par to, kas zināms par sēņu valsti, un tas ir brīvi pieejams internetā.[1] Šādus pārskatus Kjū Botāniskais dārzs mēdz atjaunot un publicēt atkārtoti.