Monopols
From Wikipedia, the free encyclopedia
Monopols (grieķu: μόνος — “viens pats”; πωλεῖν — "pārdot") ir tirgus stāvoklis, kad ir tikai viens ražotājs, kura precei nav tuvu aizstājēju un tirgū pastāv barjeras jaunu uzņēmumu iesaistīšanai nozarē. Šis pārdevējs var uzlikt pats savu cenu atbilstoši interesēm, jo nav konkurences un cilvēki nevar izvēlēties lētākus pakalpojumus.
- Šis raksts ir par ekonomikas terminu. Par spēli skatīt rakstu Monopols (spēle).
Monopolam var nošķirt vairākus veidus, kā dabiskais monopols, mākslīgais monopols, valsts monopols, tehniskā progresa monopols un pieprasījuma monopols jeb monopsons. Dabiskais monopols rodas nozarēs, kur liela nozīme ir pozitīvam apjoma efektam, tā var būt tik liela, ka, ja nozarē darbojas divas firmas, to saražotais apjoms ir nepietiekams, lai katra no tām gūtu peļņu. Mākslīgais monopols rodas vienošanās rezultātā. Vienošanās notiek par tirgu, par cenu, par apjomu. Valsts monopolu pasludina valsts, pārņemot savā pārziņa svarīgas nozares, kas nodrošina valsts intereses un dod valstij ienākumus. Tehniskā progresa monopols ir, kad firma uz iegūta patenta pamata izstrādā jaunu tehnoloģiju ražošanai; šis veids ir ierobežots laikā. Pieprasījuma monopols jeb monopsons ir situācija, kad pastāv daudz piedāvātāju, bet tikai viens pircējs.