Ozons
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ozons (grieķu: ozōn — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs). Ozons ir skābekļa alotropā modifikācija un rodas tad, kad tiek pievadīta enerģija (laboratorijā ozonu iegūst īpašās ierīcēs — ozonatoros). Dabā ozons veidojas zibens elektriskās izlādes laikā, kā arī Saules ultravioletā starojuma iedarbībā. Saules starojums ar viļņa garumu, mazāku par 200 nm, ir dzīvībai nāvējošs, bet tā ietekmē augstumā virs 20 km veidojas ozons.
Ātrie fakti Citi nosaukumi, CAS numurs ...
Ozons | |
---|---|
Ozona molekulas struktūra Ozona molekulas modelis | |
Citi nosaukumi | Triskābeklis |
CAS numurs | 10028-15-6 |
Ķīmiskā formula | O3 |
Molmasa | 47,998 g/mol |
Blīvums | 1,962 kg/m3 (pie 25 °C)[1] |
Kušanas temperatūra | -193 °C[1] |
Viršanas temperatūra | -111,35 °C[1] |
Šķīdība ūdenī | 1,06 g/l (pie 0 °C)[2] |
Aizvērt
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |