Persiešu valoda
indoirāņu valoda / From Wikipedia, the free encyclopedia
Persiešu valoda[2] (pašnosaukumi: فارسی [fɒːrˈsi]) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā pārsvarā Irānā (rietumpersiešu), Afganistānā (dari) un Tadžikistānā (tadžiku).
Persiešu valoda فارسی | ||
---|---|---|
Fārsi persiešu ortogrāfijā (nastalīka stilā): | ||
Izruna: | IPA: [fɒːrˈsi], [pɒːrˈsi] | |
Valodu lieto: | Irāna, Afganistāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna, Bahreina, diasporā visur pasaulē. | |
Reģions: | Tuvie Austrumi, Vidusāzija | |
Pratēju skaits: | Dzimtā val.: ~82 milj.[1] Otrā val.: ~62 milj. Kopā: 144 milj. | |
Reitings: | 12 (dzimtā valoda) | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Indoirāņu Irāņu Rietumirāņu Dienvidrietumirāņu Persiešu valoda | |
Rakstība: | arābu alfabēts, kirilica (tadžiku val.) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Irāna Afganistāna Tadžikistāna[1] | |
Regulators: | Persiešu valodas un literatūras aģentūra (Irāna) Afganistānas zinātņu akadēmija | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | fa | |
ISO 639-2: | per (B) | fas (T) |
ISO 639-3: | dažādi: fas — Persiešu prs — Austrumpersiešu pes — Rietumpersiešu tgk — Tadžiku aiq — Aimaku bhh — Buhori deh — Dehvari drw — Darvazi haz — Hazaragi jpr — Dzhidi phv — Pahlavani | |
Persiešu dzimtās valodas izplatības areāls. | ||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Persiešu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Ilgu laiku, sākot ar 10.–12. gadsimtu, persiešu valoda kalpoja kā starptautiskās saziņas, kultūras un zinātnes valoda plašā islāma pasaules austrumu daļā un būtiski ietekmēja visas reģiona valodas no Turcijas, Kaukāza un Krimas līdz Vidusāzijai un Indijai. Persiešu literārajai un sarunvalodai ir bijusi ievērojama ietekme uz citu irāņu, tjurku un jaunindiešu valodu attīstību. Līdz pat britu kolonizācijai plaši lietota kā otrā valoda Indijas subkontinentā, bijusi oficiālā valoda Mogulu impērijas laikā.
Persiešu valoda ir 9. populārākā valoda internetā — tā tiek lietota 2,6 % pasaules tīmeklī pieejamo vietņu, un tai ir tendence pieaugt, piemēram, 2010. gada oktobrī tās daļa bija tikai 0,6 %.