Poznaņa

Poznaņa
Poznaņa;
	Poznaņas skatu kolāža
; Karogs	; Ģerbonis
	Poznaņa
	Koordinātas: 52°24′00″N 16°55′00″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Lielpolijas vojevodiste
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1253
Platība
• Pilsēta	261,91 km2
Augstums	60−154 m
Iedzīvotāji (2021)
• blīvums	2 123,4/km²
• urbānā teritorija	550 752
• aglomerācija	943 700
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	poznan.pl
	Poznaņa Vikikrātuvē

Poznaņa (poļu: Poznań), senāk lietotais nosaukums Pozene (vācu: Posen), ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.

Ātrie fakti Poznaņa, Valsts ...

Aizvērt

Poznaņa ir viena no senākajām Polijas pilsētām, viens no Polijas valsts veidošanās centriem. 10. gadsimta vidū (Pjastu dinastijas laikos) tā bija Polijas valsts galvaspilsēta, vēlāk Lielpolijas galvaspilsēta. Poznaņas katedrālē atrodas pirmo Polijas karaļu kapavietas. Līdz 1945. gadam Poznaņā dzīvoja apmēram 10 % vāciešu, kuri pēc Otrā pasaules kara tika padzīti no pilsētas.

Poznaņā atrodas vairāki lieli uzņēmumi: Cegeļska mašīnbūves rūpnīca (H. Cegielski — Poznań S.A.), GlaxoSmithKline farmaceitiskā rūpnīca (bijusī Polfa). Pilsētas pievārtē ir autobusu, trolejbusu un tramvaju ražotājs Solaris Bus & Coach S.A.. Viens no pazīstamākajiem IT uzņēmumiem Poznaņā ir QXL Poland Sp. z o. o., kas vairākās valstīs nodarbojas ar interneta izsoļu biznesu (populārākais produkts allegro.pl). Poznaņā ir Eiropas mēroga apģērbu un mājsaimniecības preču mazumtirgotāja Pepco galvenais birojs.

968. gadā Poznaņa pirmo reizi minēta kā pirmā Polijas bīskapa rezidence, kur Polijas karalis Meško I pieņēma kristietību. 1038. gadā Bohēmijas kņazs Bržetislavs I nopostīja pilsētu. Polijas galvaspilsētu pārcēla uz Krakovu. 1138. gadā Poznaņa kļuva par Lielpolijas kņazistes galvaspilsētu. 1253. gadā Pšemisls I piešķīra Poznaņai Magdeburgas tiesības. Pilsētā apmetās daudz vācu iedzīvotāju. 13.gs - 16.gs Poznaņa bija liels tirdzniecības centrs. 1519. gadā Poznaņā dibināja Lubraņska akadēmiju, kas ir otrā senākā augstākā mācību iestāde Polijā. 16. gadsimtu uzskata par Poznaņas "zelta laikmetu", tā bija viena no lielākajām un bagātākajām pilsētām Polijā.

Otro Ziemeļu kara un epidēmiju rezultātā pilsētas uzplaukums pēc 1655. gada apstājās. Pilsēta zaudēja 5/6 no iedzīvotājiem. 1719. - 1753. gadā Poznaņā nometināja vācu un holandiešu iedzīvotājus. 1793. gadā pēc Polijas dalīšanas Poznaņa nonāca Prūsijas varā un kļuva par provinces centru. Napoleona karu laikā 1806. gadā poļu ģenerāļa Dombrovska daļas ieņēma Poznaņu, ko iekļāva Varšavas hercogistes sastāvā. 1815. gadā, Vīnes kongresa lēmumu rezultātā, Poznaņu atkal iekļāva Prūsijas sastāvā kā Pozenes lielhercogistes galvaspilsētu. No 1828. gada Poznaņu pamazām izbūvēja par stipru cietoksni un militāro bāzi. 1848. gadā Poznaņas lielhercogisti pārveidoja par Pozenes provinci Prūsijas sastāvā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām 1918. - 1919. gadā notika Lielpolijas sacelšanās. Pēc Versaļas līguma nosacījumiem Poznaņa kļuva par atjaunotās Polijas sastāvdaļu.

Otrā pasaules kara sākumā 1939. gadā Poznaņu inkorporēja Trešajā reihā. Poļu iedzīvotājus izveda uz Polijas centrālo daļu, bet viņu vietā Poznaņā un tās apkārtnē (Warthegau) vietā nometināja etniskos vāciešus no Austrumeiropas un vācbaltiešus. 1945. gadā nacistiskās Vācijas valdība pilsētu pasludināja par cietoksni. Kauja par Poznaņu (Pozenes aplenkums) ilga no 1945. gada 25. janvāra līdz 23. februārim. Vērmahts kaujās zaudēja ap 5000 karavīru, Sarkanā armija ap 6000 karavīru. Bojā gājušo civiliedzīvotāju skaits nav zināms, to vērtē ap 12 000. 1945. gada februāra beigās pēc smagām kaujām pilsētu ieņēma Sarkanās armijas un poļu karaspēka daļas, nopostīja ap 90% no vecpilsētas.

1956. gada jūnijā pilsētā notika Poznaņas nemieri.

Poznaņā (Pozenē) dzimuši:

Lotārs fon Arno de Laperjē (Lothar von Arnauld de la Perière, 1886 - 1941) - vācu zemūdens komandieris
Zigmunds Baumans (Zygmunt Bauman, 1926 - ) - sociologs
Gžegožs Blaščiks (Grzegorz Błaszczyk, 1953 - ) - vēsturnieks
Boļeslavs I Drosmīgais (Bolesław I Chrobry, 966/967 - 1025) - Polijas pirmais karalis
Leopolds Damrošs (Leopold Damrosch, 1832 - 1885) - vācu diriģents
Margo Dideka (Margo Dydek, 1974 - ) - basketboliste
Voicehs Fibaks (Wojciech Fibak, 1952 - ) - tenisists
Arkadiušs Glovackis (Arkadiusz Głowacki, 1979 - ) - futbolists
Joanna Grudziņska (Joanna Grudzińska, 1795 - 1831) - poļu augstmane
Pauls fon Hindenburgs (Paul von Hindenburg, 1847 - 1934) - vācu karavadonis un politiķis
Ernsts Kantorovičs (Ernst Kantorowicz, 1895 - 1963) - vācu vēsturnieks
Heinrihs Karo (Heinrich Caro, 1834 - 1910) - vācu ķīmiķis
Ginters fon Klūge (Günther von Kluge, 1882 - 1944) - vācu karavīrs
Kšištofs Komeda (Krzysztof Komeda, 1931 - 1969) - džeza muzikants un komponists
Jans Leņica (Jan Lenica, 1928 - 2001) - grafiķis un multiplikators
Jūda Lēvs (מַהֲרַ"ל, ap 1520 - 1609) - ebreju domātājs
Arturs Lībehenšels (Arthur Liebehenschel, 1901 - 1948) - kara noziedznieks
Katažina Opaliņska (Katarzyna Opalińska, 1680 - 1747) - augstmane
Lilli Palmera (Lilli Palmer, 1914 - 1986) - vācu aktrise
Lehs Pjaseckis (Lech Piasecki, 1961 - ) - riteņbraucējs
Tomašs Radzinskis (Tomasz Radzinski, 1973 - ) - futbolists
Pāvels Edmunds Stšeleckis (Paweł Edmund Strzelecki, 1797 - 1873) - ģeologs
Miroslavs Šimkovjaks (Mirosław Szymkowiak, 1976 - ) - futbolists
Vlodzimežs Šmits (Włodzimierz Schmidt, 1943 - ) - Polijas šaha lielmeistars
Arturs Vihņareks (Artur Wichniarek, 1977 - ) - futbolists
Henriks Zigalskis (Henryk Zygalski, 1908 - 1978) - matemātiķis
Šimons Zjulkovskis (Szymon Ziółkowski, 1976 - ) - vesera metējs

Ķeizara pils Poznaņā (Zamek Cesarski w Poznaniu)
Lubraņska akadēmija (Akademia Lubrańskiego)
Poznaņas cietoksnis (Twierdza Poznań)
Poznaņas katedrāle (Bazylika archikatedralna Świętych Apostołów Piotra i Pawła w Poznaniu)
Poznaņas Lielais teātris (Teatr Wielki im. Stanisława Moniuszki w Poznaniu)
Poznaņas rātsnams (Ratusz w Poznaniu)
Poznaņas Vecais tirgus laukums (Stary Rynek w Poznaniu)
Poznaņas vēsturiskais centrs (Historyczny zespół miasta Poznania)