Sakrālā ģeometrija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sakrālā ģeometrija (latīņu: sacralis — 'svēts') ir reliģisku vai mitoloģisku priekšstatu kopums par pasaules formu, kas ir dzīves pamatā, ģeometriju, harmoniju un sakārtotību. Sakrālā ģeometrija jeb svētā ģeometrija ietver sevī universālus modeļus, kuri ir pamatā visu realitātē eksistējošo lietu formai un izkārtojumam telpā.
Visbiežāk sakrālās ģeometrijas principi ievēroti sakrālo ēku arhitektūrā un sakrālajā mākslā. Ģeometrija un matemātiskas attiecības, harmonija un proporcijas ir klātesošas arī mūzikā, gaismā un kosmoloģijā. Šī vērtību sistēma tiek uzskatīta par plaši izplatītu pat aizvēsturē.[1]