Skrīveri
ciems Skrīveru novadā, Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Skrīveri ir apdzīvota vieta Vidzemē, Aizkraukles novadā, Daugavas pietekas Maizītes krastā pie Rīgas—Krustpils dzelzceļa. Skrīveru pagasta centrs. Skrīveros atrodas pagasta pārvalde, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs «Sprīdītis», pasts, katoļu baznīca, kultūras nams, bibliotēka, Andreja Upīša memoriālais muzejs. Dienvidos no Skrīveriem pie autoceļa A6 atrodas Skrīveru dendroloģiskais parks[2], Skrīveru Zemkopības zinātniskais institūts un Aizkraukles pilskalns.
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Vidzemē. Par citām jēdziena Skrīveri nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Skrīveri | |
|---|---|
| Lielciems | |
 | |
  Skrīveri | |
| Koordinātas: 56°38′48″N 25°07′20″E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Aizkraukles novads |
| Pagasts | Skrīveru pagasts |
| Apdz. vieta kopš | 1882. gada |
| Pilsētciemats no | 1958. gada |
| Ciems no | 1990. gada |
| Platība | |
| • Kopējā | 3,98; 4,43 km2 |
| Augstums | 75 m |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |
| • kopā | 2 424 |
| Pasta nodaļa | LV-5125 |
Vēsture
Apdzīvotā vieta atrodas uz bijušās Rēmera muižas (Römershof) zemes, kas Zviedru Vidzemes laikā 1634. gadā nokļuva Kokneses muižas rakstveža jeb skrīvera (no zviedru: skreivet — 'rakstīt') Johana Nīmeijera īpašumā, no kā arī cēlies Skrīveru tagadējais nosaukums. Apdzīvotā vieta sāka veidoties no 1882. gada pie jaunuzbūvētās Rēmershofas (Römershof) dzelzceļa stacijas.[3] 1925. gadā Skrīveriem piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, bet 1958. gadā — pilsētciemata statusu, kas gan 1990. gadā tika zaudēts.
1956. gadā ciemā nodibināja Skrīveru Pārtikas kombinātu, kas sāka ražot «Gotiņas» konfektes.
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās ar Zemkopības institūtu, pēc CSP datiem.[4]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Ievērojamas personības
Skrīveros dzimuši vai dzīvojuši:
- Nikolajs Krauklis (1900—1945), aktieris.
- Andrejs Upīts (1877—1970), rakstnieks.
Atsauces
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
