Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums
From Wikipedia, the free encyclopedia
Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas ķeizari (vācu: Römisch-deutscher Kaiser, no vārda "cēzars") jeb imperatori (latīņu: Imperatores Romani Sacri). Pirmais Eiropas rietumu daļas Romiešu imperators (latīņu: Imperator Romanorum) pēc Rietumromas impērijas sabrukuma bija 800. gadā kronētais Kārlis Lielais. Viņa mantinieku laikā imperatora tituls zaudēja nozīmi un kļuva par Itālijas karaļa pretendentu cīņu objektu. 962. gadā Otons I Romā tika kronēts par ķeizaru, ko uzskata par Svētās Romas impērijas sākumu. Pirmos gadsimtus ķeizaru kronēšana notika Romā, ja dažādu iemeslu dēļ tas nebija iespējams, impērijas valdnieks valdīja kā Romiešu karalis. Dažreiz no ievēlēšanas par Romiešu karali līdz kronēšanai par imperatoru pagāja vairāki gadi. Hābsburgu dinastijas ķeizari tika kronēti impērijas zemēs, nedodoties uz Romu.