Svētais Nikolajs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Svētais Nikolajs jeb Svētais Nikolass (grieķu: Άγιος Νικόλαος; dzimis pēc leģendām apm. 270. gadā, miris pēc leģendām 343. gada 6. decembrī) bija leģendārs kristiešu svētais, Miras bīskaps IV gadsimta sākumā. Krievu pareizticīgajā tradīcijā biežāk saukts par Nikolaju Brīnumdari (krievu: Николай Чудотворец). Daudzās Eiropas tautu tradīcijās — Ziemassvētku vecīša, dažkārt saukta par Santa Klausu (angļu: Santa Claus, nīderlandiešu: Sinterklaas, vācu: Nikolaus, itāļu: Babbo Natale utt.), prototips. Slepenu dāvanu nesējs bērniem tradicionāli 5.—6. decembrī Nīderlandē un Beļģijā, kā arī mazākā mērā citur Centrāleiropā. Citās tradīcijās slepena dāvināšana ir Ziemassvētku vai dažkārt Jaungada svinību sastāvdaļa. Jūrnieku un bērnu svētais aizbildnis.
Svētais Nikolajs | |
---|---|
Sv. Nikolajs XII gs. ikonā | |
Miras bīskaps, ortodoksijas aizstāvis, brīnumdaris un svētais hierarhs | |
Dzimis |
apm. 270. gadā Patara, Romas impērija (tagad Turcija) |
Miris |
343. gada 6. decembrī Mira, Romas impērija (tagad Turcija) |
Godā | visā kristietībā |
Svētvieta |
Bari katedrāle, Bari, Itālija |
Piemiņas diena | 6. decembris |
Simboli | bīskapa tērps |
Svētais aizbildnis | bērni; jūrnieki; zvejnieki, tirgotāji, nepatiesi apvainotie; augļotāji; prostitūtas; grēkus nožēlojuši zagļi; daudzas pilsētas |