Zeme (teritorija)
platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam / From Wikipedia, the free encyclopedia
Zeme ir jēdziens ar plašu pielietojumu, kas bieži tiek izmantots kā valsts, pavalsts, teritorijas, novada vai apgabala, arī noteikta reģiona, apzīmējums. Parasti, bet ne vienmēr, ar šo jēdzienu izprot teritoriju, ko vieno kopīga pilnīgi vai daļēji suverēna pārvalde un pēc etniskām vai citām pazīmēm saistīti iedzīvotāji. Šādā nozīmē latviešu valodā vārds ticis lietots jau pirms rakstītu avotu parādīšanās. 13. gadsimta avotos par “zemēm” tiek sauktas gan etnisku vienību apdzīvotas teritorijas, gan to daļas. Latvijā diviem no četriem vēsturiskajiem novadiem nosaukumā ir vārds “zeme” — Kurzeme un Vidzeme.
- Šis raksts ir par teritoriju vispārīgi ar kopīgām ģeogrāfiskām un kultūras iezīmēm. Par citām jēdziena zeme nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
- Šis raksts ir par zemes virsas daļu ar noteiktām kopīgām iezīmēm. Par citām jēdziena teritorija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Zeme var būt gan konkrētas tautas apdzīvota teritorija, gan arī valsts, kuru tā apdzīvo. Piemēram, vācieši paši sevi dēvē par deutsch, bet zemi par land, tādēļ valsti, kurā tie dzīvo, sauc par Deutschland (burtiski — Vāczeme).
Fiziskajā ģeogrāfijā termins “zeme” tiek lietots, lai apzīmētu pēc fizioģeogrāfiskajām īpašībām vienotu reģionu, piemēram, kontinenta daļu vai valsts daļu — fizioģeogrāfiskās rajonēšanas vienību.