Trombocīti
From Wikipedia, the free encyclopedia
Trombocīti (grieķu: θρόμβος, thrómbos — ‘pika’, ‘gabals’; κύτος, kýtos — ‘šūna’) jeb asins plātnītes ir bezkrāsaini, mazi, neregulāri šūnu fragmenti (tās nav šūnas, jo tiem nav kodolu) aptuveni 2—3 μm diametrā, kas nodrošina asins sarecēšanu traumu gadījumos. Trombocīti veido primāro trombu.
Trombocīta vidējais dzīves ilgums ir no 5 līdz 9 dienām.[1] Trombocīti ir tikai mugurkaulnieku asinīs. Vienā mililitrā asiņu ir no 250 līdz 350 miljoniem trombocītu. Tos ražo kaulu smadzenes. Trombocītu rezerve atrodas liesā un, saņemot attiecīgos signālus, spēj nonākt asinsritē.[2]
Galvenā asins plātnīšu funkcija ir hemostāze — process, kas vērsts uz asiņošanas mazināšanu. Tiem nonākot bojājuma vietā, tie izveido "korķi". Vispirms tie pielīp bojājuma vietā, tad notiek to aktivācija, formas maiņa un dažādu vielu izdale. Pēc tam tie salīp kopā viens ar otru un veido t. s. balto trombu. Baltais trombs pieder pie primārās hemostāzes. Vēlāk tam pievienojas fibrīns un asins šūnas, tādējādi veidojas sarkanais trombs, kas ir stabilāks un spēj vairāk samazināt asins zudumu.
Zemu asins plātnīšu līmeni sauc par trombocitopēniju, kas var rasties gan samazinātas veidošanās, gan palielinātas iznīcināšanas dēļ. Palielināts plātnīšu līmenis ir trombocitoze, kas var būt gan iedzimta, gan iekaisuma, gan audzēju dēļ. Plātnīšu funkcijas traucējumus sauc par trombocitopātiju.
Trombožu profilaksei ar dažādiem medikamentiem mēdz nomākt trombocītu spēju piesaistīties asinsvada sieniņai. Biežāk lietojamie medikamenti, kas ietekmē trombocītus, ir aspirīns, klopidogrels, tikagrelors.