Ukraiņu—padomju karš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ukraiņu—padomju karš[1] (ukraiņu: Радянсько-українська війна) bija bruņots konflikts starp Padomju Krieviju un Ukrainas Tautas Republiku (UTR) no 1917. līdz 1921. gadam par ukraiņu apdzīvoto zemju, bijušo Krievijas Impērijas dienvidrietumu guberņu, kontroli. Šis karš bija neatņemama Ukrainas neatkarības kara daļa. Formāli karš bija starp neatkarīgas Ukrainas ar galvaspilsētu Kijivā (Ukrainas Tautas Republika) atbalstītājiem un Padomju Krievijas marionešu valsts, Ukrainas Sociālistiskās Padomju Republikas (līdz 1919. gadam saukta par Ukrainas Padomju Tautas Republiku) ar galvaspilsētu Harkivā, kaujiniekiem. Karš radīja ievērojamus cilvēkresursu un materiālos zaudējumus tā laika Ukrainas sabiedrībā. Tas beidzās ar Ukrainas Tautas Republikas sakāvi, Ukrainas padomju okupāciju un Ukrainas PSR pievienošanu Padomju Savienībai 1922. gadā.
Ukraiņu—padomju karš | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Krievijas pilsoņu kara, Poļu—padomju kara un Ukrainas neatkarības kara | |||||||||
UTR karaspēks Kijivā 1918. gada martā | |||||||||
| |||||||||
Karotāji | |||||||||
Austroungārija (1918) |
Baltgvardi (1919–1920) | Padomju Ukraina | Mahno armija | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||||
Simons Petļura Pavlo Skoropadskis |
Antons Deņikins Pjotrs Vrangelis Juzefs Pilsudskis |
Mihails Muravjovs Georgijs Pjatakovs Mikola Ščorss |
Nestors Mahno Viktors Bilašs |