Ģermāņi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ģermāņi (latīņu: Germani) bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes. Ģermāņi ap 1. gadsimtu dzīvoja plašās teritorijās starp Reinu, Vislu no rietumiem uz austrumiem, Donavu dienvidos un Ziemeļjūru, Baltijas jūru ziemeļos, kā arī Skandināvijas dienvidu daļā.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Ģermāņi" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Šo etnonīmu lielākoties izmanto, lai aptvertu tautas, kas vairumā gadījumu runāja ģermāņu valodās laikā no bronzas perioda līdz lielās tautu staigāšanas beigām. 7. gadsimtā migrācijas rezultātā senie ģermāņi sajaucās ar citām Eiropas tautām un sākās mūsdienu etnosu veidošanās, kuras pamatā bija kopēja indoeiropiešu izcelsme.