aestivus

Llatí

Adjectiu

aestīvus m., aestīva f., aestīvum n.

1. estival

Declinació

Primera i segona declinació, -us, -a, -um.

Cas	Singular				Plural
	Masculí	Femení	Neutre		Masculí	Femení	Neutre
Nominatiu	aestīvus	aestīva	aestīvum		aestīvī	aestīvae	aestīva
Vocatiu	aestīve	aestīva	aestīvum		aestīvī	aestīvae	aestīva
Acusatiu	aestīvum	aestīvam	aestīvum		aestīvōs	aestīvās	aestīva
Genitiu	aestīvī	aestīvae	aestīvī		aestīvōrum	aestīvārum	aestīvōrum
Datiu	aestīvō	aestīvae	aestīvō		aestīvīs
Ablatiu	aestīvō	aestīvā	aestīvō		aestīvīs

Sinònims

• aestīvālis

Vegeu també

• Lewis, Charlton T.; Short, Charles. «aestivus». A: A Latin Dictionary. Oxford: Clarendon Press, 1879.