auratus

Llatí

• Pronúncia⁽ⁱ⁾: /awˈraː.tʊs/
• Etimologia: Participi passat del verb auro ‎(«daurar»).

Adjectiu

aurātus m., aurāta f., aurātum n.

1. daurat

Declinació

Primera i segona declinació, -us, -a, -um.

Cas	Singular				Plural
	Masculí	Femení	Neutre		Masculí	Femení	Neutre
Nominatiu	aurātus	aurāta	aurātum		aurātī	aurātae	aurāta
Vocatiu	aurāte	aurāta	aurātum		aurātī	aurātae	aurāta
Acusatiu	aurātum	aurātam	aurātum		aurātōs	aurātās	aurāta
Genitiu	aurātī	aurātae	aurātī		aurātōrum	aurātārum	aurātōrum
Datiu	aurātō	aurātae	aurātō		aurātīs
Ablatiu	aurātō	aurātā	aurātō		aurātīs

Relacionats

• aurarius
• aureus
• aurosus

Derivats

• aurata
• auratura

Vegeu també

• Lewis, Charlton T.; Short, Charles. «auratus». A: A Latin Dictionary. Oxford: Clarendon Press, 1879.