detectus

Llatí

• Pronúncia⁽ⁱ⁾: /deːˈteːk.tʊs/
• Etimologia: Del verb dētegō.

Adjectiu

dētēctus m., dētēcta f., dētēctum n.

1. descobert

Declinació

Primera i segona declinació, -us, -a, -um.

Cas	Singular				Plural
	Masculí	Femení	Neutre		Masculí	Femení	Neutre
Nominatiu	dētēctus	dētēcta	dētēctum		dētēctī	dētēctae	dētēcta
Vocatiu	dētēcte	dētēcta	dētēctum		dētēctī	dētēctae	dētēcta
Acusatiu	dētēctum	dētēctam	dētēctum		dētēctōs	dētēctās	dētēcta
Genitiu	dētēctī	dētēctae	dētēctī		dētēctōrum	dētēctārum	dētēctōrum
Datiu	dētēctō	dētēctae	dētēctō		dētēctīs
Ablatiu	dētēctō	dētēctā	dētēctō		dētēctīs