resolutus

Llatí

• Pronúncia⁽ⁱ⁾: /rɛ.sɔˈluː.tʊs/
• Etimologia: Del verb resolvō.

Adjectiu

resolūtus m., resolūta f., resolūtum n.

1. alliberat
2. decidit
3. resolt

Declinació

Primera i segona declinació, -us, -a, -um.

Cas	Singular				Plural
	Masculí	Femení	Neutre		Masculí	Femení	Neutre
Nominatiu	resolūtus	resolūta	resolūtum		resolūtī	resolūtae	resolūta
Vocatiu	resolūte	resolūta	resolūtum		resolūtī	resolūtae	resolūta
Acusatiu	resolūtum	resolūtam	resolūtum		resolūtōs	resolūtās	resolūta
Genitiu	resolūtī	resolūtae	resolūtī		resolūtōrum	resolūtārum	resolūtōrum
Datiu	resolūtō	resolūtae	resolūtō		resolūtīs
Ablatiu	resolūtō	resolūtā	resolūtō		resolūtīs